Sexta, Setembro 20, 2019
Total visitors: 438672

HNGV Registu Mos Moras Kankru Ba Mane

Published: Setembro 19, 2019
Xefe Departamentu Sururgia iha Hospital Nasional Guido Valdares (HNGV), iha Dili, Dr. Alito Soares...

MdS Kopera Ho Hospital iHEAL Estabelese Sentru Cardiologia

Published: Setembro 19, 2019
Ministerio da Saúde (MdS) servisu hamutuk ho hospital iHEAL Medical Center Kuala Lumpur, Malaysia, hodi...

Ema Barak Mate Tanba Moras Atakasaun Fuan

Published: Setembro 19, 2019
Mediku Espesialista Fuan, Cesaltino Leão hateten agora dadaun ema barak iha Timor-Leste maka mate...

Investimentu Barak Paradu, Tanba Problema Rai

Published: Setembro 18, 2019
Diretur Ezekutivu Agencia de Promosaun e Exportasaun de Timor-Leste, Trade Invest, Arcanjo da...

Santuariu Ramelau Iha Ona Buletin Ba Vizitante Sira

Published: Setembro 18, 2019
Santuariu Nain Feto Ramelau iha ona buletin ba vizitante sira hodi tam no kada ema ida tenki selu...

Moras Diarea Nafatin Registu A’as, Maioria Labarik

Published: Setembro 18, 2019
Chefe Sentru Saude Komunitaria Becora, Adelina Pinto hateten numeru kazu diarea nafatin registu...

Diretora Nasional Saude Komunitaria, Isabel Maria Gomes dehan iha inan 50 resin mak hetan moras vistula tanba partus la ho fasilidade saude.Diresaun Nasional Saude Komunitaria konsege detekta inan nain 50 resin mak hetan moras vistula tanba bainhira partus la ho asistensia husi Pesoal Saude sira.
“Ita bele dehan numeru ne’ebe as, e ami halo ona sosializasaun, advokasia ba iha distritus kona ba moras ne’e, ami mos tun direitamente ba iha inan sira ne’ebe sofre moras ne’e iha sira nia uma hodi enkoraja sira atu lori mai iha ospital nasional guido valadares atu halo operasaun,” dehan Diretora Nasional Saude Komunitaria, Isabel Maria Gomes, (30/01), iha Hotel Timor, Dili.

Diretora ne’e esplika, moras vistula mak moras ida ne’ebe akontese ba inan feton sira ne’ebe partus iha uma la ho fasilidade saúde no la akompania husi pesoal saúde treinado sira (medikus, parteiras) e ikus mai labarik nia moris fatin nakles tanba obriga an.

“Labarik nia moris fatin nakles hamutuk ho foer sai fatin ida deit no fo impaktu bo’ot ba inan feto sira nia moris tanba ema hotu sei hakribi sira inklui mos sira nia la’en no oan rasik,”esplika Diretora ne’e.

Atu prevene moras ida ne’e, nia dehan Ministeriu Saúde liu husi Servisu Integradu Saúde Komunitaria (SISKA) enkoraja ba inan isin rua sira atu konsulta rutina ba sira nia saúde no tenke partu iha fasilidade saúde nune’e bele prevene moras at ne’e.

Husi dadus ne’ebe iha hahu husi tinan 2005 to’o 2012 iha ona inan 50 resin mak afeta moras nee e husi numeru ne’e nain 30 resin mak halo ona operasaun hodi hadia fali sira nia orgaun reprodutiva husi mediku espesialista vistula husi Banglades.

Entretantu Suandina da Silva, nudar inan ida husu ba Ministeriu Saude liu –liu Pesoal Saúde sira atu halo sosializasaun, advokasia ida ba komunidade sira kona ba impaktu no prevensaun ba moras ida ne’e nune’e komunidade sira iha konesementu kona ba moras ne’e.

“Hau hanoin edukasaun ba promosaun mak tenke hametin liu tan liu –liu iha area remotas tanba hau deit mos laiha konesementu ne’ebe klean kona ba moras ida ne’e oinsa bele asesu ba tratamentu,” sujere Inan da Silva.

E-mail Subscription

Enter your email address:

Find us on Facebook

Follow us on Twitter