Governo liu husi Ministeriu Edukasaun iha ona planu atu hatama kultura tradisional atu sai hanesan materia iha kurikulu hodi hanorin ba labarik sira iha escola tanba kultura mak sai hanesan identidade Timor nian.
“Ami sei tur hamutuk ho perito kurikulu nian ami tenki ba fali Diresaun Nasional atu bele elabora hamutuk oinsa mak ita nia uzos kostume tradisionais ne’ebe iha bele hato’o ba labarik sira, bele hanorin labarik sira iha teritoriu tomak,” hateten Diretor Nasional Artes, Cultura no Industria Creativas Culturais, Carlos de Jesus Freitas, semana kotuk iha Vila-verde,Dili.

Tuir nia, razaun hatama kultura iha kurikulu eskola nian, tanba iha labarik barak mak haluha ona timor nia identidade, liu-liu kona-ba kultura. “Bainhira materia ne’e hanorin ona iha eskola maka ita nia jerasaun sira sei haburas no identidade Timor sei la lakon,” nia dehan.
Liu husi material ne’e, labarik sira buka atu hatene kona-ba instrumentus muzika, tais tradisionais inklui muzika tradisionais sira.
“Entaun ami iha responsabilidade ba kultura husi distritu ida-idak e ami sei tama to’o iha escola ensino baziku filliais hanorin sira katak valores kultura ne’e a’as liu no tenke dezenvolve kultura ne’e ho diak,” nia hatutan.
Entretantu tuir Xefe Interinu Departementu Diresaun Nasional Kultura ME, Faustino dos Santos, katak nia pare implementa ona programa ne’ebe iha relevante ho kultura Timor nian desde iha 2007 maibe la’o ladun diak.
“Ami foin hala’o ami nia servisu fulan 6 programa barak mak iha relasaun ho cultura. Diresaun ida ne’e sempre iha ligasaun ba escola ,” nia dehan.
Tinan oin mai Governo liu husi MInisterio Educasaun iha ona plano atu estabele Arte e Cultura ba iha nivel ensino baziku foin primeira vez la’o ona iha 13 Distritu la’o ho muzika Hino Nasional no Muzika Nasionais sira seluk.