Quinta, Abril 18, 2024

Diretor Jeral (DJ) CLN husi Ministeriu Comersiu Industria no Ambiente (MCIA), Jacinto Paijo hateten stok fos iha armajen garante sufsiente to’o tama ba tinan oin mai no husu ba komunidade sira atu labele paniku ho stok fos.

Diretor Jeral (DJ) CLN husi Ministeriu Comersiu Industria no Ambiente (MCIA), Jacinto Paijo hateten stok fos iha armajen garante sufsiente to’o tama ba tinan oin mai.

Nia hateten liafuan ida ne’e, hodi rejeita informasuan ne’ebe espailha iha komunidade katak folin fos sei sae maka’as tanba stok fos iha armajen hahu menus.
“Ne’e ema balun mak hakarak halo espekulasuan oi-oin katak fos hotu e fos folin sa’e, ne’e lalos, situasaun real mak presu fos normal,” DJ Paijo hateten via telefone, foin lalais ne’e.
“Ita nia fos sufisiente tanba ita sei iha 2 mil e tal por volta 3 mil toneladas, e ita mos sei importa tan 1941 toneladas.”
Nia afirma, kompania ne’ebe durante ne’e importa fos mai laran garantia katak stok fos garante to’o tinan oin mai.
“Ne’ebe presu fos sae ne’e isu deit, ema balun mak aproveita situasaun ida ne’e hodi benefisia ba sira nia grupo no ba aan rasik,” nia hateten.
Nia dehan, durante ne’e Timor-Leste importa husi nasuan Vietnam no husi Singapura ne’e husi kompanha importador sira mak importa mai.
Nia hateten, governu labele fa’an fos hanesan kompania sira tanba sela’e bele hamate setor privadu sira iha merkadu no loja sira.
Kona ba fos ne’ebe atu importa tan mai, nia dehan agora dadaun iha prosesu tenderizasuan no iha kompania neen mak hatama ona sira nia aplikasaun.
Enkuantu total orsamentu ba tenderizasaun ne’e hamutuk $999 mil e kompania ida ne’ebe mak manan tender, entaun nia mak sei importa fos mai rai laran.
“Kompania neen mak Globus, Lissun, Kmanek no tolu seluk tan e sira ne’e mak durante ne’e halo importasaun fos mai rai laran,” nia hateten.
Entretantu Xefe Rekursu Humanus husi Kompania Lissun, Laurentino Freitas hateten stok fos iha sira nia armajen oras ne’e dadaun iha 4900 toneladas.
“Iha ne’e 25 kg no 30 kg hamutuk 4900 ton no fa’an ho folin normal hanesan bai-bain,” nia hateten.
Nia afirma, fos hirak ne’e stok uluk nian no importa husi nasaun Vietnam, Indonesia no Thailandia. “Stok lama ne’e hela 20 kg, ami fa’an ho $10 deit,” nia dehan.
Nia hatutan, kompania garante stok fos sei to’o Janeiru tinan oin mai tanba iha fulan Dezembru sei importa tan fos.
Nia afirma, stok fos iha armajen ne’e hamutuk 4900 toneladas, kompostu husi 30 kilograma iha1950 toneladas, enkuantu 25 kg iha 2950 toneladas.
Iha parte seluk, Komunidade Delta 1, Aldeia 7 Ramelau, Domingas Freitas hateten presu fos iha loza balun sa’e.
“Loja iha Delta 1 sei kontinua fa’an ho folin sa’e, uluk sira fa’an 25 kg ba $12 e agora sira hasa’e ba $12,25 sentavus.
Nia husu, ba governu tenke haree ba asuntu ida ne’e, tanba povu kbi’it la’ek sira labele sosa fos ho folin ne’ebe karun.