Conselho Nasional Joventude Timor –Leste (CNJTL), preokupa ho desizaun governu liu –liu Sekretario Estado Joventude e Trabalho (SEJT) ne’ebe hapara (la estende) kontratu funsionario nain 200 resin ne’e, tanba sei implika ba iha numeru dezempregu aumenta aas iha rai laran.

Prezidente CNJTL Maria Dadi Magno hateten, numeru dezempregu aumenta aas relasiona ho governu hapara kontratu ba funsiunariu lubun ida iha SEJT nia laran.

Prezidente CNJTL, Maria Dadi Magno hateten governu seidauk bele rezolve problema dezempregu iha rai laran, liu –liu kria oportunidade servisu ba joven sira, maibe governu foti desizaun hapara tan funsionario ne’ebe tinan barak ona halo servisus hodi servi publiku.
Nia konsidera, desizaun governu nian ne’e afeita maka’as ba iha kampu servisu tanba joventude sira ne’ebe buka hela oportunidade servisu sei la konsege.
“Husu ba ministerio relevantes atu tetu didiak desizaun sira ne’e, liu –liu Komisaun Funsaun Publiku tenke hola responsabilidade atu trata asuntu ida ne’e ho dignu, tanba sira presta ona sira nia servisu ba atendimentu publiku,” nia husu, iha nia servisu fatin Farol, Dili.
Nia dehan, orsamentu laiha ne’e la’os razaun fundamental atu hapara ema nia kontratu, maibe tenke analiza mos situasaun nesesidade instituisaun nian no kondisaun familia funsionario sira nian.
Nia hateten, bainhira governu la halo tratamentu ida ne’ebe dignu ba iha funsionario sira ne’e mak sei hamosu problema social sira seluk, tanba sira laiha ona rendimentu fulan –fulan atu sustenta sira nia moris.
Nia mos, sujere ba ministerio sira atu fo oportunidade ba funsionario sira ne’e hodi buka fali servisu seluk, tanba sira iha familia ne’ebe presiza hela sira.
Husu mos, ba governu atu kria mos lei organiku ida ne’ebe define klaru kona ba dever, direitu funsionario kontratadu sira nian no durasaun kontratu atu bele iha serteza.
Iha parte seluk, Joventude Cezario Amaral sente preokupa ho situasaun ida ne’e liu –liu oportunidade ba sira atu hetan servisu sei ki’ik liu tan, tanba funsionario sira ne’e iha kapasidade no esperensia servisu ne’ebe barak ona.
“Ita hotu hatene, oportunidade servisu iha rai laran limitadu tebes, ho problema ida ne’e hanesan dezafiu foun ida mai ami atu hetan servisu tanba sira ne’e ema preparado iha esperensia servisu tinan barak,” nia hateten
Nia preokupa, tanba numeru graduadu universitario tinan ne’e bo’ot nune’e mos graduadu ensino sekundario sira iha rai laran ho kampu servisu ne’ebe limitado.
Nia esperansa, governu bele buka solusaun ida ne’ebe justu ba iha funsionario sira ne’e hodi hemenus numeru dezempregu iha rai laran.
Hatan ba kestaun ne’e, Sekretario Estado Joventude e Trabalho Nivio Leite Magalhaes hateten nia parte la hapara kontratu, maibe funsionario sira ne’e nia kontratu mak remata ona e atu kontinua kontratu depende ba iha nesesidade diresaun no orsamentu.
Nia dehan, funsionario sira ne’e agora dadaun deskansa hela iha uma no governu estuda hela situasaun ida ne’e hodi buka solusaun ne’ebe diak ba problema ne’e.
“Ami sei halo avaliasaun ida, iha tempu badak hau sei koalia ho sira tanba hau rasik preokupa ho situasaun ida ne’e, hau komprende sira afeitado maibe sira nia kontratau mak remata la’os hau mak hapara,” nia hateten.
Nia hateten, sira mos sei buka tuir informasaun tanba sa funsionario sira ne’e bele servisu ho statutu kontratadu to’o tinan 10 resin.