Hosi: Meagan Weymes,TDW

Alegasaun foun mosu katak polísia Timor-oan obriga sai ho forsa hosi Timor-Leste grupu ema-Rohingya ne’ebe buka azilu politiko.


Tuir refujiadu ida katak polísia Timor-oan ameasa tiru grupu ne’e no uza meius la los atu obriga sira sai fali roo ida ba Indonézia.

Grupu ema nain 95 ne’ebe husu azilu politiko no ema Indonézia nain haat to’o iha tasi-ibun Viqueque iha loron 1 Jullu hafoin sira-nia roo aat iha dalan atu ba Austrália.

Rafi Yosuf Zaw Win, representante ida hosi grupu ne’e dehan ba TDW liu hosi telefone katak polísia iha Viqueque ameasa atu oho grupu ne’e se sira hela iha Timór.

“Sira dehan ami iha problema, imi tenki sai hosi nasaun ne’e selae ami sei tiru imi. Ha’u husu sira atu labele tiru iha tasi klaran, se imi hakarak tebes atu oho ami, tiru iha ne’e de’it,” nia dehan.

Zaw Win dehan sira husu azilu politiko iha Timor-Leste maibé ikus fali lori sira ba ponte-kais ida no dehan katak iha ona roo ida prontu atu lori sira ba Austrália.

“Governu Timor-Leste no polísia maritima hateten sira prepara ona roo ida ne’ebé sei lori ami ba Austrália maibé depois ne’e sira dehan la bele ona no katak sira bele deit haruka ami ba Indonézia,” nia dehan.

Azilu politikos sira ne’e hosi rai-Bangladesh no rai-Myanmar, katak sira tama tasi Austrália nian no halo pedidu urjente-tulun maibé laloran ne’ebé maka’as dada hikas sira mai Timor-Leste.

Polísia maritima lori grupu ne’e ba iha suku ida iha illa Wetar iha loron 11 Jullu. Zaw Win dehan iha loron 13 Jullu militár Indonézia lori sira fali ba illa Liran, dook kilometros 12 norte hosik illa Atauro nian, maibé sira seidauk hetan assistensia umanitaria ruma. 

“Komunidade iha ne’e mukit tebes maibé sira fó tulun ami foos no sira fó ami fatin ida ba feto sira atu toba iha sira-nia uma,” hatete Zaw Win.

Nia husu tulun umanitariu no assistensia médika liuliu ba feto ida ne’ebé isin-rua todan tanba hein loron de’it atu tuur ahi.

Eis-Prezidente Dr José Ramor Horta, iha editoriál foun semana ne’e nian, husu ba primeriu Ministru Xanana Gusmão no Prezidente Taur Matan Ruak atu “husik ema sira ne’ebé kbiit laek no terus atu hela iha ita-nia nasaun.”

“Timor-Leste nunka bele fila nia kotuk ba ema ne’ebé atu halai sai hosi hamlaha no funu,” Dr Ramos Horta hakerek iha editoriál iha iha jornal Huffington Post.

“Ami mós uluk refujiadu, ami halai sai hosi ami-nia nasaun, ami halai sai hosi mamukit no terus no ami hetan refújiu hosi ema laran-di’ak ne’ebe hanorin ami kona-ba solidaridade, kona-ba umanidade.”

Kordenadór Advokasia Organizasaun Direitos Umanu, Sisto dos Santos, fo sai nia preokupasaun kona ba tratamentu refujiadu sira ne’e no oinsa governu Timor-Leste limita atu fo asesu ba informasaun.

“Ita konsidera katak ita haluha ona ita-nia solidaridade nudar ema moris. Iha pasadu konflitu akontense iha ita-nia nasaun maibé hafoin ukun-aan ita haluha ona ita-nia responsabilidade nudar ema moris,” nia dehan.

Kordenadór Dos Santos dehan HAK no organizasaun sosiedade sivíl sira seluk sei hakerek ba Primeiru Ministru no Prezidente atu tau matan ba assuntu ne’e.

Portavós hosi rejionál UNHCR Vivian Tan dehan UNHCR labele ona atu asesu grupu ne’e atu verifika sira-nia presiza.

“UNHCR lobby ho autoridade Indonézia sira atu ho urjente transfere sira ba fatin ne’ebé ho asesu diak liu ba, iha ne’ebé sira bele hetan kedan tulun no atensaun ne’ebé sira presiza,” nia hatete.

Sekretariu Estadu Seguransa, Francisco Guterres, lakohi atu halo deklarasaun ida antes nia seidauk simu resposta ba karta ne’ebé nia haruka ba Austrália kona-ba asuntu ne’e.