- Publika iha: 20 Janeiro 2021
Diretor Executivu Organizasaun Hametin Agrikultura Sustentabel Timor-Leste (HASATIL), Gil Boavida hateten governu tenke hanoin ona atu halo investimentu ba barajen bee kanaliza ba irigasaun sira atu agrikultor sira halao servisu kurtivu hodi hasa’e produsaun rai laran.
Nia salienta, Timor-Leste rai produtivu no populasaun maioria agrikultor, maibe tinan 22 independensia seidauk hetan soberania alimentar tanba governu seidauk iha planu politika ne’ebe diak hodi konserva bee hodi kanaliza ba irigasaun sira atu agrikultor sira halao servisu kuletivu.
“Hau hanoin presiza reve fila fali politika sira no hadia hadia politika ne’ebe bele motiva ita nia produtor sira. No fo ona prioridade halo investimentu industria prosesamentu produtu lokal sira hanesan foos sai fali variedade produtu oioin, nune’e mos aifarina no seluk tan hodi kontribui ba redus produtu sira importa husi rai liur,” nia hateten iha servisu fatin Farol, Dili.
Nia dehan, iha era globalizasaun ne’e teknologia avansadu barak ne’ebe bele ajuda ema hodi halo servisu sira ne’e ho diak no efetivu tanba ne’e importante vontade politika atu halao servisu.
Iha oportunidade ne’e, nia husu ba governu atu koloka ekipamentu pesadu iha irigasaun bo’ot lima iha munisipio Viqueque, Manatutu, Covalima, Bobonaro, no Oecusse atu bele halo manutensaun regular tanba tempu udan sempre akontese segimentasaun nakonu iha kanal irigasaun.
Nia hatutan, sosiedade sivil nia papel servisu hamutuk ho komunidade sira iha baze tuir kapasidade ne’ebe iha, maibe dala barak sira laiha kapasidade atu responde ba preokupasaun agrikultor sira nian liga ho irigasaun.
Entretantu, Membru Parlamentu Nasional, Deputado Mariano Asanami Sabino hateten soberania alimentar laos deit irigasaun, maibe presiza iha barajen atu konserva bee hodi kanaliza ba irigasaun tanba atu hasa’e produsaun importante mak tenke iha bee.
Nia dehan, bainhira governu fo apoia maximu ba agrikultor sira produsaun hare sa’e 120 mil toneladas no batar 140 mil toneladas, maibe tempu apoia sira ne’e la maximu halo produsaun mos menus makas.
“Ita bele hare iha parte Seisal munisipio Baucau nian, ne’ebe uluk ita selebrasaun kolheita iha ne’eba, maibe ohin ita kuandu liu iha ne’eba hare rai maran laiha natar ida. No iha fatin barak natar lalao entaun ami rekomenda atu iha kontinuidade ba sosa produtu laos deit tinan ne’e, maibe tinan oin tenke iha nafatin hodi motiva povu hasa’e produsaun,” nia hateten.
Nia dehan, governu presiza iha konseitu ida ne’ebe diak atu fasilita extensionista, tratorista no ajente pekuaria sira ne’ebe halao servisu iha baze hodi hasa’e produsaun alimentar. No Centru Logistika Nasional nia estruktura tenke to’o ona iha suku no harii ona armajen sira atu bele sosa produtu lokal no distribui hikas ba merkadu.