Quinta, Abril 25, 2024
Total visitors: 766366

Xefe Unidade Banco de Sangue, iha Hospital Nacional Guido Valdares (HNGV), Díli, Januario da Cruz Freitas, informa iha tinan 2022, deteta ema na’in 231 husi totál na’in 6072, ne’ebé halo teste ran konfirmadu hetan infesaun moras Hepatitis B.

Xefe Unidade Banco de Sangue, iha Hospital Nacional Guido Valdares (HNGV), Díli, Januario da Cruz Freitas, informa iha tinan 2022, deteta ema na’in 231 husi totál na’in 6072, ne’ebé halo teste ran konfirmadu hetan infesaun moras Hepatitis B.

Nia dehan iha tinan 2022, ema na’in 6072 mak hakarak halo doasaun ran, maybe depois halo teste ba moras Sifilis, Hepatitis B, Hepatitis C no HIV rezultadu hatudu ema na’in 4667 de’it mak ran livre husi moras bele halo doasaun, no seluk hetan infesaun no moras maioria ho hepatitis B.

“Sira ne’ebé ami deteta hetan moras ami kontatu sira ho rezultadu ne’ebé iha ami fó ba sira, no ami nia ema lori sira ba VCT atu halo kontinuasaun teste no tratamentu iha ne’ebá,” nia hateten iha servisu fatin Bidau Toko Baru, Díli.

Nia hateten alende moras Hepatitis B, deteta mós moras Sifilis ho na’in kazu 161, HIV iha kazu na’in 57 no Hepatitis C iha 15 kazu.

Nia hatutan doadór ran sira-ne’e mai husi grupu voluntáriu sira no pursentajen bo’ot husi família pasiente sira.

Iha parte seluk Ofisiál Tékniku Imunizasaun, iha Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) Timor-Leste, Doutór Sudath Peiris hateten hepatitis moras preventável tanba iha vasina, entaun importante asegura bebé foin moris no komunidade grupu xave sira hetan vasina.

Nia salient nasaun hotu iha mundu la introdús vasina hepatitis B ba ema hotu, maibe foku ba bebé sira foin moris ho dose I no grupu xave hanesan professional saúde sira, ema servisu seksu komersiál, mane seksu mane.

“Primeiru hasa’e kobertura vasinasaun hepatitis B ba bebé sira foin moris no asegura grupu xave sira hetan vasina. No fó edukasaun ba populasaun jerál sira kona-ba tranzmisaun moras no métodu prevensaun nian, professional saúde bainhira halo operasaun no tratamentu kanek tenke apropriadu hodi evita tranzmisaun no ikus liu asegura servisu transfusaun ran tenke seguru livre husi infesaun. Ho ida-ne’e mak bele redús prevalénsia moras hepatitis,” nia hateten

Nia hateten iha tinan 2014, governu introdús vasina hepatitis B ba bebé foin moris, maybe nafatin hasoru dezafiu ba koberura tanba kuaze 50% inan sira iha area rural partu iha uma la lori oan sira ba simu vasina.