Quinta, Maio 02, 2024
Total visitors: 766366

UNICEF: Problema Infranstrutura Difikulta Servisu Tratamentu Saúde

Published: Maio 01, 2024
Reprezentante The United Nations International Children’s Emergency Fund (UNICEF), Bilal Aurang...

PNTL: Membru Tránzitu Halo Kobransa Ilegál Aplika Sansaun Disiplinár

Published: Maio 01, 2024
Xefe Departamentu Tránzitu Seguransa Rodaviaria Nasional, Superientendente Asistente Luis da Costa dehan...

ME Tenke Sériu Rezolve Problema Kartera Eskolár

Published: Maio 01, 2024
Diretor Ensino Básico Central 123 Manleuana, iha kapital Dili, Feliciano Domingos Tilman dehan,...

Stigma No Diskriminasaun Hasoru Pasiente HIV Husi Pesoal Saúde No Família Rasik

Published: Abril 26, 2024
Diretora Ezekutiva Organizasaun Strela+, Ines Lopes, rekoñese stigma no deskriminasaun ba pasiente HIV-SIDA...

MS-MAPPF Halo Sensibilizasaun Moras Raiva Ba Komunidade Iha Área Frontera

Published: Abril 24, 2024
Ministériu Saúde (MS) servisu hamutuk ho Ministériu Agrikultura, Pekuaria, Peskas, Florestas...

Postu Saúde Suku Bahalarauin Iha Viqueque La Iha Médiku Jerál

Published: Abril 24, 2024
Koordenadór Postu Saúde iha Suku Bahalarawauin, Postu Administrativu Viqueque, Munisipio Viqueque, Abilio...

Tuir Dadus Survey Demografika  Ministeriu Saude (MS) ne’ebe halo iha 2009 to’o 2010 hatudu katak feto  pursentu 28 (28% )  mak hetan mal nutrisaun ka krekas tanba ekonomia uma laran fraku.

“Feto krekas sira ne’e tanba konsumi hahan la to’o ou tanba sira moras bele halo sira krekas depois ita hare husi siklus moris ema ninian hahu husi  bebe sai labarik ida ne’ebe mak todan menus, kuando nia boot sai ba feto klosan ne’ebe krekas  bainhira nia isin rua mak nia todan ne’e menus hela entaun ida ne’e fo impaktu ba feto’o sira krekas tanba nia ladun han ho razaun ekonomia fraku,” informa Xefe Departementu Nutrisaun Ministeriu Saude, Dirce Maria Soares,semana kotuk iha Kaikoli,Dili.
Alende tanba menus aihan, feto krekas mos kauza husi soe foer arbiru ne’ebe hamosu moras oi-oin, entaun bainhira feto ida kona moras, nia tenke isin tun ka krekas tanba ne’e presiza mos soe foer iha nia fatin no hamos ambiente.

“Hanesan hau nudar feto tenki eduka kedas oan sira iha uma laran atu bele tau foer iha fatin lisu atu nune’e ita  labele afeta ba moras  tanba wanhira ita soe foer arbiru bele fo impaktu ba ita nia saude hanesan moras bebeik halo isin krekas,” hateten Dirce.

Iha parte seluk, Graziela Mendes Ribeiro, Programa Officer  Fundasaun Alola, hateten feto timor ne’ebe krekas tanba dalabarak sira servisu maka’as liu entaun halo sira isin krekas.

“Tuir hau nia haree maioria feto timor  servisu makas liu fali  mane tanba ita hare mane timor sira ba halo to’os no natar  mak ne’e deit nia mai ona iha uma maibe  feto la’e nia sei prepara hahan ba familia uma laran, halo to’os, natar  tanba sira okupadu liu ho servisu entaun dalaruma halo sira haluha tiha han e mos balun tanba seidauk konesementu kona-na hahan ne’ebe iha nutrisaun,”nia dehan.

Dirce hatutan, atu hamenus numeru feto krekas, presiza fo informasaun liu husi edukasaun saude atu  oinsa mak bele muda sira nia hanoin no hahalok.

“Hau hanoin atu hamenus numeru ida ne’e dalan ida diak mak fo edukasaun diak ba feto sira para sira bele iha konesementu diak ba ida ne’e para  sira bele kuidadu a,an labele aveta ona ba moras sai krekas,” nia dehan.