Sábado, Maio 04, 2024
Total visitors: 766366

Rede Soru Nain Husu Governu Kria Lei Kontrola China Faan Tais

Published: Maio 03, 2024
Rede Soru Nain tais nian husu governu kria lei hodi kontrola negosiante China sira ne’ebé mak faan...

APTL Husu MS Prepara Kondisaun Iha Sentru Saúde Molok Koloka Pesoal Saúde

Published: Maio 03, 2024
Prezidente Asosiasaun Partera Timor-Leste (APTL), Dra. Lidia Gomes husu ba Ministério da Saúde...

SEPS Apoiu Emerjénsia Ba Populasaun Hetan Evikasaun Iha Tipu 5

Published: Maio 03, 2024
Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl (SEPS) konsegue halo ona apoiu emerjénsia ba populasaun afetadu...

Pesoal Saude Iha Munisipiu Ermera La Sufisiente Atu Dezloka Ba Postu Saude Sira

Published: Maio 03, 2024
Diretór Servisu Saúde Autoridade Munisipio Ermera, Antonio de Dedeus Fatima hateten, iha munisípiu Ermera...

TL: Taxa Mortalidade Inan Aas Kompara Ho Nasaun Seluk Iha Sudeste Aziátiku

Published: Maio 03, 2024
Vise-Ministru ba Fortalesimentu Instituisional Saúde, José dos Reis Magno, hateten taxa...

UNICEF: Problema Infranstrutura Difikulta Servisu Tratamentu Saúde

Published: Maio 01, 2024
Reprezentante The United Nations International Children’s Emergency Fund (UNICEF), Bilal Aurang...

Foin lalais ne’e, mídia internasional, liu-liu sira ne’ebé iha Portugal, no “copy paste” tutan husi mídia lokal balun no naklekar makás lós iha mídia sosial hanesan Facebook, hateten “juiz Timor oan sira hetan ameasa”.

Notísia surpresa ida ne’e mosu, hafoin prokuradora portuguêsa, Sra Glória Alves, ne’ebé hetan espulsaun iha semana hirak liuba, hateten ba Lusa katak nia hetan email ida husi nia kolega juíz Timor oan ida ne’ebé hateten ba nia katak “sira nia moris iha perigu” nia laran. Prokuradora ne’e akresenta katak iha email ne’e juíz timor oan sira husu atu nia kolegas juíz portuguêsa sira husu tulun ba komunidade internasional hodi tulun sira nia siguransa no moris.

Iha loron 12 Novembru, koinsidente ho komemorasaun loron Masakre Santa Krus, Micael Pereira no Rui Gustavo relata ba jornal Expresso no nia versaun Inglês distribuidu mos iha ETAN, hateten katak “juiz Guilermino da Silva, Presidente Tribunal Rekursu no SCM, telefone ba Antonio Piçarra, vice presidente CSM Portugal nian hodi husu ajuda ba situsaun ne’ebé juíz timor oan sira hasoru”. Jornalista nain-rua ne’e mos hatutan tan katak “juiz Guilermino da Silva xave-an iha kuartu ida ho nia kolega nain rua tamba tauk lakon sira nia moris”.

Iha loron tuir mai dia 13 Novembru, mídia barak inklui mos SAPO TL hatoo fali notísia kontradiktória ida mezmu husi fontes de informação hanesan. Ba Lusa juíz Guilhermino rasik desmente notísia ida ne’e. Nia rasik dehan “desconhese” ameasas ba juíz sira. Nia hatutan tan “hau la hatene konaba ida ne’e. To’o agora hau seidauk direitamente haré ameasa ne’e”.

Hafoin mídia lokal sira mos buka tuir no konfirma rasik ho Presidente Tribunal Dili, Sr. Duarte Tilman, iha ne’ebé nia desmente notísia ne’e no konsidera hanesan “rumoris”.

Pergunta maka ne’e, sé lós maka la koalia lia-lós iha ne’e, alias bosok.

Iha senáriu rua, primeiru - fontes de informação, juíz sira maka bosok ou sigundu – ida ne’ebé fo sai informasaun ou rumoris ne’e uluk maka bosok.

Integridade no kredibilidade husi juíz Guilermino no nia kolegas sira “é uma questão inquestionável”. Katak imposível ba juíz sira ne’e atu ohin koalia buat ida no aban koalia buat seluk. Ba ema sira ne’e, ne’ebé okupa fatin importante iha nasaun ida ne’e hodi tesi lia-lós, laiha dúvida katak ema hirak ne’e koalia deit maka lia-lós.

Se nune’e lia-lós maka ne’e, ida ne’ebé fo sai notísia ne’e maka la koalia lia-lós alias bosok. Notísia kona ba “juíz Timor oan hetan ameasa” ne’e laiha faktus no meramente “rumoris” ida, ne’ebé mídia sira ejajera. Ita lamenta tebes ho hahalok Sra. Prokuradora nian ne’ebé la koalia lia-lós no mos hahalok mídia sira nian ne’ebé tolan tomak Sra. Prokuradora nia sokar-lia, seim halo konfirmasaun direita ho fontes de informação orijinal.

Ita kompriende katak ema idak-idak iha reasaun oin-oin ba insidente espulsaun juíz internasional sira foin lalais ne’e. Buat ita husu maka ne’e “para reduzir um bacandinho de emoção quando se expressam”.