Quarta, Maio 01, 2024
Total visitors: 766366

UNICEF: Problema Infranstrutura Difikulta Servisu Tratamentu Saúde

Published: Maio 01, 2024
Reprezentante The United Nations International Children’s Emergency Fund (UNICEF), Bilal Aurang...

PNTL: Membru Tránzitu Halo Kobransa Ilegál Aplika Sansaun Disiplinár

Published: Maio 01, 2024
Xefe Departamentu Tránzitu Seguransa Rodaviaria Nasional, Superientendente Asistente Luis da Costa dehan...

ME Tenke Sériu Rezolve Problema Kartera Eskolár

Published: Maio 01, 2024
Diretor Ensino Básico Central 123 Manleuana, iha kapital Dili, Feliciano Domingos Tilman dehan,...

Stigma No Diskriminasaun Hasoru Pasiente HIV Husi Pesoal Saúde No Família Rasik

Published: Abril 26, 2024
Diretora Ezekutiva Organizasaun Strela+, Ines Lopes, rekoñese stigma no deskriminasaun ba pasiente HIV-SIDA...

MS-MAPPF Halo Sensibilizasaun Moras Raiva Ba Komunidade Iha Área Frontera

Published: Abril 24, 2024
Ministériu Saúde (MS) servisu hamutuk ho Ministériu Agrikultura, Pekuaria, Peskas, Florestas...

Postu Saúde Suku Bahalarauin Iha Viqueque La Iha Médiku Jerál

Published: Abril 24, 2024
Koordenadór Postu Saúde iha Suku Bahalarawauin, Postu Administrativu Viqueque, Munisipio Viqueque, Abilio...

Ministru Obras Publik Transporte e Komunikasaun (MOPTK), Inacio Moreira, hateten governu hahu halo kontrolasaun ba kareta bis ne’ebe tula pasageirus liu kapasidade kareta nian.

 

Antes bis ida atu sai, nia hateten, polisia sira tenke halo uluk check point, haree kona ba total pasageirus inklui sasan, tanba sei wainhira kondutor tula pasageirus liu kapasidade, bele akontese asidente no ida ne’e fo ameasa ba ema nia vida.

“Bis sira ne’ebe mak lori ema nakonu liu, presiza atu halo kontrolasaun,” Vise Ministru Moreira hateten, iha Parlamentu Nasional.

Agora dadaun, nia hateten, MOPTK halo hela inspesaun ba terminal hirak ne’ebe tama hela iha faze rehabilitasaun hanesan terminal Tasi Tolu, Manleuana no atu halo tan ida iha Becora,  wainhira pronto ona mak sei koloka polisia iha fatin hirak ne’e.

“Ita prepara hela kondisaun hafoin ne’e ita implemanta regulasaun sira ne’e,” nia hateten.

Iha parte seluk Deputadu Agustino Lay, hateten insiativa ne’e diak, maibe labele haree deit ba numeru pasageirus, kontrola mos ba kondisaun bis sira ne’e.

“Haree ba kuandu la serve ona atu halai, haruka sira hadia, tanba kondisaun kareta ladiak mos bele fo ameasa ba ema nia vida,” Deputadu Lay hateten.

Alende ne’e, nia dehan, presiza haree mos ba karta kondusaun kondutor nian inklui kondisaun kondutores, tanba iha kondutor balun matan dukur hela mos obriga lori kareta.

Nia hateten, durante ne’e governu ladun kontrolu ba bis sira ne’ebe halai ba munisipius, entaun kondutores halo tuir sira nia hakarak sein hanoin pasageirus nia vida.

Hanesan, nia dehan, iha fin de tinan 2015 akontese asidente iha parte Fatu-ahi no rezulta ema nain 9 mak mate, restu kanek todan no kmaan, tuir lolos situasaun sira ne’e la akontese sei wainhira kontrolasaun diak.

Iha parte seluk komunidade Dulce Gonsalves, hateten governu iha dever atu kontrolu tanba kestaun ne’e relasiona ho ema nia vida.

“Tenke kontrolu situasaun sira hanesan ne’e,” nia hateten.