Sexta, Maio 03, 2024
Total visitors: 766366

Xefe Suku Soba iha Postu Administrativu Laga, Munisípiu Baucau, Francisca Monica de Fátima Soares informa konstrusaun uma ba kbiit laek hamutuk 12 kompostu husi faze dahuluk uma tolu no faze segundu uma sia iha suku laran seidauk finaliza.

Xefe Suku Soba iha Postu Administrativu Laga, Munisípiu Baucau, Francisca Monica de Fátima Soares informa konstrusaun uma ba kbiit laek hamutuk 12 kompostu husi faze dahuluk uma tolu no faze segundu uma sia iha suku laran seidauk finaliza.

Nia dehan konstrusaun la’o tarde, tanba la hetan kooperasaun no kolaborasaun servisu ne’ebé di’ak ho fornesedór materiál sira, liu-liu materiál karpinteiru nian hanesan janela no odamatan nian.

“Uma Naroman ba Povu ami suku Soba hetan uma hamutuk 19, entau agora dadaun uma 9 mak iha ona faze konstrusaun balun atu finaliza barak foin atinji 65%. No sei hela uma 10 mak benefisiariu identifika hotu ona hela faze implementasaun mak seidauk,” nia hateten iha Sentru Konvesaun Díli.

Alende ne’e nia hateten iha tinan 2015, sira mós hetan Uma Kbiit Laek tolu ne’ebé to’o agora konstrusaun seidauk finaliza, tanba fatin atu harii uma ne’e foin asesu ba estrada iha tinan 2023.

Nia hateten konstrusaun uma hirak ne’e hala’o iha aldeia Laicua tolu, Heu-Uai tolu, Boleha tolu no faze dahuluk iha aldeia Assanunu uma tolu.

Nia hatutan orsamentu regulár PNDS nian tinan 2023, sei fó prioridade halo manutensaun ba estraga ne’ebé Institutu Gestaun Ekipamentu (IGE) loke ona, halo bee dalan no halo passadeira iha mota ki’ik oan ida atu komunidade Assanunu no Fatiliri bele asesu.

Tuir dadus Postu Administrativu Laga, Munisípiu Baucau, hatudu suku Soba iha aldeia neen ho xefe família hamutuk 631 no totál populasaun iha 3367.

Iha parte seluk, Ministru Administrasaun Estatal, Tomás do Rosário Cabral, rekoñese konstrusaun uma ba kbiit laek maioria seidauk finaliza, tanba ne’e fó ona orientasaun no kompeténsia ba administradór postu no munisípiu sira tenke ativu kontrola hodi aselera.

Nia dehan uma barak iha munisípiu sira foin harii de’it aliserse no balun mós seidauk hahú.

“Ida halo ona tenke halo hotu, tanba orsamentu iha kraik ona, labele dehan fali labele,” nia hateten.

Nia hateten orsamentu alokasaun ba Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) sei hela millaun 32 mak seidauk ezekuta, iha hela konta bankária administrasaun suku nian.

Nia hatutan governu muda ona lei orgánika administrasaun munisípal nian atu PNDS ne’e tutela ba servisu administrasaun munisípal atu administrador sira bele halo kontrolu ne’ebé másimu ba ezekusaun sira.