Terça, Abril 30, 2024
Total visitors: 766366

Responsável Fatin Seguru, iha Sentru Saúde Internamentu Gleno, Munisípiu Ermera, Doutor Horacio de Araújo Maia informa hafoin halo lansamentu iha loron 7 fulan Marsu tinan 2023, sira simu no fó asisténsia kuidadu saúde ba sobrevivente Violénsia Bazia ba Jéneru (VBJ) hamutuk na’in 32, kompostu husi feto na’in 30 no mane nain 2.

Responsável Fatin Seguru, iha Sentru Saúde Internamentu Gleno, Munisípiu Ermera, Doutor Horacio de Araújo Maia informa hafoin halo lansamentu iha loron 7 fulan Marsu tinan 2023, sira simu no fó asisténsia kuidadu saúde ba sobrevivente Violénsia Bazia ba Jéneru (VBJ) hamutuk na’in 32, kompostu husi feto na’in 30 no mane nain 2.

Nia dehan tipu kazu maioria violénsia doméstika fíziku, ne’ebé komete husi parseru íntimu hanesan laen, namoradu no inan aman sira baku oan.

“Funsionamentu uma seguru ne’e ami halo atendimentu ba sobrevivente hotu ne’ebé mai konsulta ami deskonfia sinál no sintomas kanek, entaun ami tenke halo atendimentu kontinuasaun iha fatin seguru ne’e,” nia hateten iha servisu fatin Gleno, Ermera.

Nia hateten durasaun atendimentu iha fatin seguru ne’e másimu 73 oras nia laran dei’t, katak loron tolu. Bainhira liu loron tolu sobrevivente sira seidauk sente seguru fila ba uma mak sira sei halo referal ba institusan relevante sira hanesan Polisia Unidade Ema Vulneravel (VPU) no organizasaun sosiedade sivíl hanesan FOKUPERS, ALFeLa, noPRADET.

Nia hatutan sira seiduak bele fornese atendimentu ezaminasaun forensik ba kazu sira ne’ebé grave hanesan violasaun seksuál, asédiu seksuál, insestu tanba ezaminasaun forensik ne’e tenke hala’o husi profisionál saúde treinadu no hetan ona sertifikasaun.

Nia haktuir bainhira sira hetan kazu violensia seksual no abuzu seksual, sira halo referal kedas ba mai PRADET, iha Dili, atu halo ezaminasaun forensic.

Nia informa sobrevivente sira hakarak lori kazu ba oin, liu-liu justisa formal. Sira prontu atu fornese informasaun no dokumentu atendimentu mediku ba autoridade kompetente atu fortifika sobrevivente sira nia keixa.

Iha parte seluk, Embaxadora Boa Vontade Fundus Nasoins Unidas ba Populasaun (UNFPA), Catarina Furtado sente preokupada tebes, tanba rona violénsia hasoru feto no labarik feto sira sei aas iha Timor-Leste. Dadus hatudu 40% feto sira iha esperiénsia forma violénsia oioin, signifika husi feto na’in tolu, na’in ida iha esperiénsia hetan violénsia iha nia moris.

“Ha’u kontente haree iha Gleno, iha ona espasu ida fatin seguru atu fornese tratamentu ba sobrevivente sira atu hetan atendimentu ne’ebé di’ak. Ha’u rekomenda fatin sira hanesan ne’e bele replika tan ba munisípiu sira seluk atu responde ba sobrevivente sira ne’ebé mai ho problema sira ne’e,” nia hateten.

Tuir informasaun, fatin seguru ne’e harii husi ajénsia UNFPA ho apoia fundus husi União Europeia, ho montante orsamentu $31,107.58.